LatvianEnglish (United Kingdom)

BAIBAS OSĪTES IDEJU IEDZĪVINĀJUMS

TEKSTILMĀKSLĀ

Tekstilmāksliniece Baiba Osīte (dz. 1958) Latvijas mākslas kopainā ienāca 20. gadsimta 80. gados. Profesionālās attīstības ceļu māksliniece sākusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā, 1985. gadā beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu. Baibas Osītes radošā izaugsme un veidošanās par mākslinieci notikusi latviešu tekstilmākslas skolas tradīciju garā, kura balstās uz tautas etnogrāfijas tradīciju mantojumu, kā arī uz pagājušā gadsimta 30. gados radītiem lietišķās mākslas darbiem. Māksliniecisko interpretāciju meklējumi ļauj izsekot no senāka laikposma darinājumos pavīdošiem etnogrāfiskiem motīviem un mērenākas izteiksmes valodas līdz pārdrošai uzdrīkstēšanās spējai jaunākajos risinājumos. Nozīmīga pieredze gūta piedaloties starptautiskos simpozijos, kuros iepazīti ārzemju lietišķās mākslas nozares procesi un rasta iedvesma jaunrades eksperimentiem. Atšķirīgās kultūrvidēs gūtie iespaidi tiek saglabāti tekstila un šķiedras mākslas darbos. Mākslinieces daiļradē dziļi iespiedušās pēdas atstājis 2007. gadā Parīzē „Cite” darbnīcā pavadītais laiks un Francijā gūtie iespaidi, kā arī Francijā iepazītās bagātās franču gobelēnu tradīcijas muzeju kolekcijās un gobelēnu darbnīcā „La Manufacture des Gobelens”. Francijas vides ietekme ienesusi Baibas Osītes darbībā jaunus radošos impulsus, ļāvusi iepazīt nelietotus materiālus, tādējādi veicinot vēl nebijušu māksliniecisko šķautņu atklāsmi un rosinot autori jaunas tekstilmākslas jēgas meklējumiem, kas regulāri iepazīstama Latvijas un starptautiska mēroga izstādēs.

Mākslinieciskā darbība Baibai Osītei ir sevis izzināšanas un apliecināšanas veids, kurā dominē specifiska pieeja materiālam un izpildījuma veidam. Radošajā darbā tekstilmāksliniecei vienlīdz svarīga ir gan koncepcija, gan radīšanas process, gan izvēlētā materiāla īpatnību apzināšana. Domu, sajūtu un ideju izteikšanai būtisks ir daudzveidīgu izejmateriālu lietojums, kuru izvēles dažādībā allaž rodama spēja pārsteigt ar vienreizību. Tas atklāj ne vien personiskos idejiskos aspektus, bet ienes novatoriskas vēsmas Latvijas tekstilmākslas kopainā. Ikkatras idejas materializācijai tiek izvēlēts vispiemērotākais un tiešāk uzrunājošākais realizācijas veids, kas nereti iegūst izteiktu telpisko izvērsumu. Lai gan materiāla izvēle neparedz ierobežojošu rāmju nospraudumu, tomēr netradicionālajās izpausmēs netiek pārkāpti noteikti tekstila un šķiedras mākslas ietvari.

Baibas Osītes darbi ir izkopti, izsmalcinātās kompozīcijas nes nojausmu par pašaizliedzīga un mērķtiecīga darba ieguldījumu. Ikvienā risinājumā rodams oriģinālas un pārliecinošas ieceres īstenojums, kas sasaucas ar Baibas Osītes uzskatu, ka tieši jaunu ideju un māksliniecisko uzdevumu atrašana, tāpat kā skatītāja pārsteigšana ar konkrētā darinājumā ieguldītā darba apjomu, ir tekstila mākslas specifika. Iespējams, ka tieši šī pārliecība un iekšēji izvirzītie augstie mērķi ir mākslinieces veiksmīga radošās darbības rezultāta priekšnoteikums.

Tekstila un šķiedras mākslas darbos pārstāvēto ideju, izejvielu un tehnisko risinājumu daudzveidībā atklājas autores eksperimentētājas gars. Dekoratīvie paklāji garbārkšu jeb tā sauktajā ziemeļnieku tehnikā uzrunā ar šķetinātās dzijas piesātināto raksturu, tajā ietverto vitālo enerģiju un savdabīgo gleznieciskumu. Velšanas tehnikā tiek izmantotas dabīgas, neapstrādātas vilnas šķiedras īpašības. Mašīnizšuvums ļauj pārinterpretēt fotogrāfijās tverto realitāti, tādējādi tehniskā fiksējuma attēlam piešķirot citu iemūžinājuma vērtību un kvalitāti. Filigrāna rakstura darbi top no stikla pērlītēm veidotās kompozīcijās. Baibas Osītes mākslā tradicionālo gobelēnu piesātinātais raksturs nostājas līdzās tonālo nianšu pārpilnības, netverama trausluma un materiālu caurspīdīgumu akcentējošiem darbiem. Mākslinieci saista gaisīgas un vieglas struktūras, kas ļauj mākslas darbam sintezēties ar apkārtējo vidi. Smalkums ir mākslinieces rokrakstam raksturīga iezīme, kas autorei piemitusi arī mākslā dominējot skarbākam un smagnējākam izteiksmes veidam daiļrades sākumposmā. Autores darbos sastopam dzelzs skaidu ietvērumu tradicionālos gobelēnos, arī papīra priekšrocību izmantojumu. Atsevišķi darbi ļauj nojaust procesu no idejas dzimšanas līdz tās īstenojumam. Nereti idejas pirmtvērumam skicē tiek pakārtots realizācijas veids un materiāls. Gobelēnos tiešā veidā tiek pārnestas skices, zīmuļa grafīta pēdas imitējot ar metāla skaidu ieaudumu. Tradicionālā gobelēna izpildē nozīme ir tieši audu uzsvērumam.

Iedvesmas avots Baibai Osītei ir apkārtējā vide. Klātesoša ir iedrīkstēšanās izvirzīt nebūt ne viegli sasniedzamus mērķus, mākslas valodā runāt par delikātām tēmām un piešķirt vieliskumu nemateriālām parādībām, emocionāliem iespaidiem un dabas parādībām, tajās vienlaikus pārnesot īpašu atmosfērisku vidi. Māksliniece pēta, izzina, sadala apkārtējā pasaulē ieraudzītus motīvus, un, saliekot tos atkal kopā, pārrada tekstila materiālos pasauli no jauna. Darbos iedzīvināta ne tikai dabā smeltā ierosme, bet ienesti dabas elementi kā tiešā veidā, tā arī izvēlēto sižetu tēlojumā. No jūras izskalotu kociņu izmantojums ir individuāli atrasta un izkopta autortehnika, kuras ideja radusies jau savulaik Dzintaros notikušo simpoziju laikā. Izteiksmības pamatā ir dabīgi veidojušās koka formas un to bagātās tonālās nianses, tā ir spēle ar dabīgu materiālu. Ideju īstenojumam tiek izmantotas kārklu klūdziņas, iegūstot grafiska iespaida darbus. Dažāda rakstura un izcelsmes sastāvdaļu izmantošana ieceru materializācijā ir domu un sajūtu paudējs, kas akcentē katras kompozīcijas pašvērtību un atklāsmes tiešamību. Tekstilmākslas specifika ir arī mākslinieka tiešā un nepastarpinātā saskare ar materiālu, kas vairo izpildījuma jutekliskumu.

Baiba Osīte savā daiļradē atklāj tekstila iespējas, kuras jau sen kā neietver tikai tradicionālos materiālus un tehniskos paņēmienus. Mainīšanās līdzi laikam ir apliecinājums Baibas Osītes spējai neapstāties, attīstīties, meklēt jaunus iespaidus un tajā pašā laikā nezaudēt savu subjektīvo pārliecību par mākslas kvalitātes kritērijiem.

 

Diāna Rutkovska